Dianetika.lv. Aizpildiet bezmaksas personības analīzes testu! uzzināt vairāk

Stress darba vietā

Vārds „stress” ir ienācis latviešu valodā no angļu valodas un nozīmē ir „spriedze”. Ikdienas dzīvē bieži lietojam vārdu „stress”, ar to saprotot tādu emocionālo stāvokli, kad cilvēks izjūt spriedzi, satraukumu vai vēlmi norobežoties un būt vienatnē. Katrā ziņā tas nav optimāls stāvoklis, un cilvēki vēlas no tā atbrīvoties. Dzīve mums sagādā daudz iespēju piedzīvot stresu. Dažkārt cilvēks to izraisa pats, dažkārt apkārtējā vide un cilvēki „parūpējas” par to, lai kādam iestātos stresa stāvoklis.

Stress iestājas tādā gadījumā, kad cilvēks zaudē lielākā vai mazākā mērā kontroli pār savu dzīvi vai kādu savas dzīves jomu. Ja tu nekontrolē savu dzīvi, tad tā sāk kontrolēt tevi. Šajā rakstā apskatīsim iespējamos stresa izraisītājus, kā arī sniegsim praktiskus padomus, ko iesākt vienā vai otrā gadījumā.

Kad zemāk minētās lietas notiek vienreizēji, cilvēks ar tām spēj tikt galā, taču uzkrājoties, tās rada ilgstošu, pastāvīgu spriedzi, kuras rezultātā var novest arī pie psihosomatiskajām saslimšanām.

Apjukuma izraisīts stress

Apjukums ir tāds stāvoklis, kad cilvēkam nav skaidrs, kā rīkoties. Tam par iemeslu var būt divas lietas – vai nu pretrunīgi rīkojumi, vai pārāk daudz lietu, kas vienlaicīgi ir jāpadara. Kas ir pretrunīgi rīkojumi? Ir viegli izpildīt tādus rīkojumus, kas nāk no tiešā vadītāja. Tas attiecas uz jebkuru amatu uzņēmumā. Taču prakse rāda, ka ne vienmēr uzņēmumā ir skaidrs, kurš kuram ir pakļauts, kurš kuram ir tiesīgs dot rīkojumus. Kura cilvēka (amata) rīkojumam ir jāpaklausa, bet kuru vajag ignorēt? Ja darba vietā īstas kārtības šajos jautājumos nav, vai arī darbinieks šo kārtību nav izpratis un iegaumējis, un pieņem par patiesu jebkuru rīkojumu, kuru tam kāds dod, tad neizbēgami radīsies stresa situācija.

Piemērs no būvniecības. Strādnieks strādā pasūtītāja objektā un pilda tos darba uzdevumus, kurus viņam ir devis būvdarbu vadītājs, teiksim, krāso sienu. Te pēkšņi ienāk pasūtītāja pārstāvis un, nestādīdamies priekšā, dod citu rīkojumu. Ja strādniekam nav 100% skaidrs, vai šī pārstāvja rīkojumam ir jāklausa, tad neizbēgami rodas stresa situācija. Iestājas apjukums, jo ir jāizvēlas no 2 darbībām viena, taču nav īsti skaidrs kritērijs, pēc kura izdarīt izvēli.

Kā ar šo tikt galā? Ja šādas situācijas eksistē, tad noteikti ir jāievieš skaidrība pakļautības līnijās un rīkojumu izpildes lietā. Tās ir iespējas izvairīties no apjukuma stāvokļa, nelietderīgi iztērēta laika un dažkārt arī materiālajiem resursiem.

Apjukumu var radīt arī stāvoklis, kad vienlaicīgi ir jādara ļoti daudzi darbi.

Piemērs no biroja darba. Ja darbiniekam papildus jau tā intensīvajam darbam ir jānodod kādas atskaites, zvana telefoni un ir jādodas uz tikšanos, tad iestājas apjukums un uz kādu laiku cilvēks jūtas it kā paralizēts, nespēj izdarīt neko no visa, kas jādara, kaut ko ķer, grābj, pieļauj kļūdas utt., bet nekas nevirzās uz priekšu.

Kā ar šo tikt galā? Šādā situācijā, kad nav īsti prioritāšu, kad visi darbi ir jādara vienlaikus, un tie ir vienlīdz svarīgi, ir jāizvēlas kaut kas viens un tas ir jādara. Nav nozīmes tam, ko jūs izvēlēsieties, galvenais ir tas, ka šādā gadījumā apkārt valdošais haoss (vai nu domās vai fiziskajā pasaulē) tiks apstādināts. Tas ir stabilā fakta princips. Jums ir tikai jāapstādina šis haoss.

Nepabeigtu darbu izraisīts stress

Var likties neticami, bet viens no stresa faktoriem ir nepabeigtie darbi un dažnedažādie cikli, ko mēs kādreiz esam sākuši, bet neesam noveduši līdz galam. Izlasīts un atlikts dokuments, neatbildēta vēstule, uzsākts projekts, kurš sākotnēji licies daudzsološs, bet tad pret to interese ir zudusi, pieņemts lēmums izstāstīt partneriem savu ideju, bet tad pietrūka dūšas to izdarīt, aizsākts un neizlasīts žurnāla raksts, aizpagājušā gada Ziemassvētku apsveikums, kurš atrodas starp dokumentiem, un tiek katru reizi pārcilāts… Šo sarakstu varētu turpināt bezgalīgi. Mūsu uzmanība joprojām daļēji ir pievērsta tiem pagātnes cikliem, kuri ir uzsākti, bet nav pabeigti. Līdz ar to, šodienas dzīvē atliek mazāk uzmanības, ko veltīt šī brīža problēmu risinājumiem. Nepietiek spēka, lai pilnvērtīgi izdzīvotu šī brīža dzīvi.

Kā ar šo tikt galā? Uzrakstiet nepabeigto darbu sarakstu. Rakstiet visu, ko vien varat atcerēties, nav svarīgi, cik sen ir bijis šis aizsāktais darbs. Ja jau jums tas nāk prātā, tātad tur ir daļa jūsu uzmanības. Kad saraksts ir gatavs, pārskatiet to un visu uzrakstīto sadaliet divās daļās: vienā – tās lietas, kuras jums ir svarīgi pabeigt, skatoties no šodienas skatu punkta, otrā – tās lietas, kuras jau ir zaudējušas savu aktualitāti. Pirmās ir nepieciešams pabeigt. Jūs izbrīnīs tas, cik maz laika ir vajadzīgs dažu no šīm lietām pabeigšanai. Ja jūsu sarakstā būs kādas lielākas lietas vai projekti, kuri nav pabeidzami īsā laikā, nolemiet, kuru šī projekta sadaļu jūs varat pabeigt uzreiz, un to izdariet. Attiecībā uz otrajām – pieņemiet lēmumu, ka jums tas vairs nav vajadzīgs. Izmetiet ārā, ja tās ir lietas vai dokumenti. Tādējādi jūs atbrīvosiet milzum daudz uzmanības, kuru varēsiet lietot šodienas problēmu risinājumam. Jūs kļūsiet ievērojami efektīvāks jebkurā dzīves jomā, un stress mazināsies.

Noguruma izraisīts stress

Arī nogurums var radīt stresu, padarīt cilvēku nervozu, izsaukt vēlmi paslēpties no visiem, lai visi „liek mierā”. Tas var būt saspringtas darba dienas rezultāts, iespējams, ir bijis pārāk daudz informācijas, bija jāpieņem svarīgi lēmumi, sarežģītas pārrunas.

Kā ar šo tikt galā? Ir ļoti vienkāršs veids, kā ar to var tikt galā. Vienkārši pastaigāties apkārt kvartālam un skatīties uz lieliem objektiem. Īpaši svarīgi ir skatīties uz lieliem objektiem, savu skatienu pievēršot te vienam, te citam objektam. Nevajag pētīt detaļas, elementus, tas lai paliek citiem gadījumiem. Vienkārši pastaigājieties un skatieties. Tas ir ļoti vienkārši. Pat tad, ja ir ļoti liels nogurums, sākumā var likties, ka grūti kājas pavilkt, tomēr ir jāturpina staigāt, un vienā mirklī notiks brīnums, nogurums būs pārgājis, un jūs jutīsieties daudz labāk, stress būs pazudis, noskaņojums uzlabosies un, iespējams, atnāks arī kādas problēmas risinājums.

Ja savukārt nogurumu rada darbs ar cilvēkiem, un dienas beigās gribas pabūt vienatnē, tad pareizā darbība būtu aiziet tādā vietā, kur ir daudz cilvēku, un vienkārši skatīties uz cilvēkiem. Tas var būt pie stacijas vai lielveikalā. Vienkārši skatīties uz cilvēkiem, kuri iet savā nodabā. Iespējams, ka sākumā jums būs jāpiepūlas, lai veiktu šo darbību, taču turpiniet līdz jūs jutīsieties daudz labāk un atkal gribēsiet komunicēt ar cilvēkiem.

Nekompetences izraisīts stress

Kompetence - lietpratība, plašas zināšanas, profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā) (www.tezaurs.lv).

Nekompetence rada īpaši lielu stresa līmeni. No tevis gaida vienu, bet tu to nespēj veikt. Tā ir nepārtraukta spriedze, bailes, vēlme izvairīties no atbildības. Dažkārt notiek tā, ka labu speciālistu kādā jomā paaugstina amatā, un pēc kāda laika viņš aiziet no darba. Tas notiek tieši kompetences trūkuma dēļ. Piemēram, labs pārdevējs tiek paaugstināts par pārdošanas nodaļas vadītāju. Ja šim pārdevējam nav zināšanu un prasmju vadības jomā, viņam ir ļoti grūti tikt galā ar jaunajiem amata pienākumiem. Amats pats par sevi nenodrošina nepieciešamās kompetences (lietpratības) esamību.

Plašsaziņas līdzekļos ir pieejams ļoti daudz informācijas par to, kā labāk uzrakstīt CV, kā izturēties darba intervijas laikā, lai tevi pieņem darbā. Pieņemsim, ka tas nostrādā. Sākas darba gaitas, un šeit visā pilnībā izpaužas cilvēka kompetence un spējas izpildīt viņam uzticētos pienākumus, vai arī pretēji – nespēja tikt galā ar uzticēto.

Kā ar šo tikt galā? Viennozīmīgi – paaugstināt kompetences līmeni. Formula ir vienkārša: novēro, mācies un trenējies.

Novēro: skaties, kas notiek apkārt, kā tiek darītas lietas, un izdari savus secinājumus. Saskati to, kas patiešām notiek, nevis to, ko kāds jau iepriekš ir pateicis par lietu kārtību.

Mācies: apgūsti arvien jaunas zināšanas, atsijā svarīgo no mazsvarīgā, lasi speciālo literatūru, esi informēts par aktualitātēm. Vai tas ir jādara katram? Jā. Vai tas ir jādara visu laiku, kamēr cilvēks ir kādā profesijā? Jā!

Trenējies: kompetences pārbaudes kritērijs ir darbība. Vai cilvēks spēj pielietot darbā tās zināšanas, kuras viņš ir apguvis. Ar pirmo reizi reti kuram izdodas perfekti veikt jebkuru darbību. Treniņš, treniņš un vēlreiz treniņš dod rezultātu. Ir saprotams, kad trenējas sportisti vai dejotāji. Taču tas attiecas arī uz jebkuras profesijas pārstāvi. Arī kasierei ir jātrenējas, lai ātri un pareizi rīkotos ar kases aparātu, arī advokātam ir jātrenējas, lai kvalitatīvi noturētu aizstāvību.

Kompetences iegūšana prasa zināmu laiku, taču kompetences nozīmīguma ignorēšana vairo stresu, bailes un neticību saviem spēkiem.

Lai arī iepriekš minētas vairākas lietas, kas ikdienā var radīt stresu, tomēr patiesais stresa avots ir apspiešana. Raksta ierobežotais apjoms neļauj pilnībā izklāstīt visas ar stresu saistītās tēmas. Vairāk par to, kā darba vietā būt efektīvam un līdzsvarotam, lasiet L.Rona Habarda grāmatā „Darba problēmas” vai apmeklējiet semināru „Personības efektivitāte”.

Rakstā izmantota L.Rona Habarda grāmata „Darba problēmas”.

 

Personības efektivitāte semināra reklāma

Sazināties ar mums

+371 29721471
+371 20039392