Cilvēks mācās, lai kļūtu veiksmīgāks dzīvē. Patiešām, mēs viņa panākumus saistām ar intelektu, ar zināšanām un ar to, cik ātri viņš spēj atsaukt atmiņā iegūto informāciju.Bet kāpēc vienam šī spēja ir labāka, bet citam – ne visai? Tas taču ir netaisnīgi, jo katrs vēlas būt veiksmīgs!

Cilvēkam piemīt spēja bez piepūles atcerēties milzīgu daudzumu informācijas. Katru dienu notiek ieraksts par visu, ko redzam, dzirdam, jūtam – viss, kas ikdienā ir mums apkārt, nepārtraukti piepilda mūsu atmiņas krātuves.
Un tas notiek automātiski, neatkarīgi no mūsu gribas.

Ja es tagad pajautātu, ko jūs ēdāt brokastīs, jūs uzreiz spētu atsaukt atmiņā ne tikai ēdienu, bet arī galdu, šķīvi un pat to brīdi, kad paskatījāties laukā pa logu. Bet kāpēc tad mēs koncentrējamies, kad mums kaut kas jāatceras? Kāpēc mums šādos brīžos ir jāiegaumē un jāatkārto?!

Zinātnieki to skaidro šādi: tas ir tāpēc, ka cilvēkam ir īstermiņa un ilgtermiņa atmiņa. Un, lai informācija tiktu atcerēta, t.i., pārnesta uz ilgtermiņa atmiņu, tā ir jāatkārto pēc kāda laika.Tas varētu būt tā, bet kāpēc brokastis vai tikšanās ar kolēģi var viegli atcerēties no atmiņas, bet tas, ko es mācījos pirms piecām minūtēm, jau ir aizmirsts?
  

Iemesls ir tāds, ka, brokastīs ēdot, mēs nepārpūlējamies un tāpēc mūsu atmiņa mierīgi visu fiksē, un, mācoties, mēs bieži saistām to ar to, ka zināšanu iegūšana ir grūta, ka mācīšanās ir darbs.

 
Vai esat pamanījuši, ka bērni valodas apgūst daudz vieglāk nekā pieaugušie? Jo viņi nezina, ka tas ir grūti.
Bet pieaugušajam jau ir pieredze, ka ir grūti ne tikai atcerēties, bet arī atsaukt atmiņā. Un tagad mēs esam dziļi sevī vienojušies, ka mācīšanās ir darbs un tās ir grūtības.

Dianētika un Scientoloģija ir atradušas veidu, kā cilvēks var atgūt spēju izmantot savu atmiņu bez sasprindzinājuma.

N.Zemniece