Tiem, kuriem ir viss izņemot laimi! uzzināt vairāk

VAI ESAT GATAVI PĀRMAIŅĀM?

Kā jūs jūtaties šodienas stresa un steigas laikmetā?

Ja jūtaties, kā zivs ūdenī, jums patīk dinamika, jūs ātri pielāgojieties jebkurai situācijai un ar nepacietību gaidāt visu jauno – tālāk šo rakstu varat nelasīt.
Tomēr, ja jums šķiet, ka dzīve rit pārāk strauji, ka nepaspējat pierast pie vienām pārmaiņām, kad jau nāk nākamās, ja jūtat, ka nespējat pieņemt un izprast jaunās vērtības, tad šis raksts ir domāts tieši Jums.
Mūsdienās pasaule piedzīvo milzīgas pārmaiņas. Līdz ar jauno tehnologiju ienākšanu ikdienas dzīvē un ražošanas procesos mainās darba tirgus. Vēl pavisam nesen cilvēks vienā darba vietā varēja nostrādāt teju vai visu mūžu, bet tagad arvien biežāk sastopamies ar darbu projektu ietvaros un gabaldarbu. Arvien biežāk darbu padara roboti un izzūd ne tikai profesijas, bet pat veselas industrijas. Tas viss rada stresu.
Ir pagājis tas laiks, kad ar vienreiz  iegūtu  izglītību pietika visam mūžam.  Tagad tās zināšanas, ko iegūst studējot, bieži vien ir jau novecojušas brīdī, kad studenti uzsāk darba gaitas (IT joma, automātika, būvniecība).  
Ir saprotams, ka šāds dzīves temps prasa no cilvēka ne tikai profesionālas iemaņas un zināšanas, bet arī cilvēciskas spējas iet līdzi savam laikmetam, visu paspēt, būt elastīgam, pieņemt un saprast citādo.

Mūsdienās tam ir dots nosaukums “soft skills” (no angļu valodas soft – mīksts, elastīgs, skills - iemaņas) Jūs teiksiet, ka problēmu nav: cilvēki var apgūt jaunas iemaņas, jaunu izglītību. Tomēr tas prasa laiku un sagatavotību, un arī te bez stresa neiztikt. Stresa situācijās cilvēki uzvedas un rīkojas atšķirīgi, vieniem vieglāk padodas stresa vadība, viņi spēj pielāgoties, ātri pārslēdzas no viena darbības veida uz citu, savukārt citi – nav tik izturīgi pret stresu, nevar tik ātri pārkārtoties.

  • Kā Jūs rīkojaties stresa situācijā?
  • Vai pārvaldāt stresu, vai arī tas Jūs “izsit no sliedēm”?
  • Cik ātri atgūstaties?

 

Lasīt tālāk

Trešā Baltijas valstu konference. Tēma "Sabiedriskās attiecībās".

 

 «Ceļu uz laimi vislabāk veikt kopā ar kompetentiem ceļabiedriem».
                                L.Rons Habbards                             



Ar lieliem panākumiem 2018. gada 15.-16. septembrī Rīgā “Hotel Monika” norisinājās Baltijas PR konference.
Šī jau ir trešā starptautiskā konference, kurā piedalījās dalībnieki no Baltijas valstīm, Ukrainas un NVS.


 DSC9192 90and

                    
Konferences sākumā tika iepazīstināti  dalībnieki, kuru vidū bija skolotāji, ārsti, juristi, uzņēmēji, izdevēji un citu profesiju pārstāvji.

 MG 0130

 

 MG 0149
                 MG 0126

Uz konferenci tika uzaicināti profesionāli lektori!
Andrejs Sizovs – autors 7 grāmatām par pārdošanu un vadību. Andrejs Szovs ir saņēmis 2 starptautiskas godalgas par personības attīstības programmu virzīšanu tirgū, viņa pārdošanas treniņus ir apmeklējuši vairāk kā 100 000 cilvēku 30 pilsētās NVS, Eiropā un Amerikā.

 

 DSC9235

Andrejs palīdzēja visiem klātesošajiem atgūt savus “spārnus”, atklāja iemeslus, kuru dēļ mēs dažkārt atsakāmies no saviem mērķiem un sapņiem un atturam sevi no kaut kā jauna. Viņš dalījās zināšanās par to, kur un kādēļ “aizplūst” dzīvības enerģija un kā to atgūt un pastiprināt..

 DSC9157

 

Vēl viens ievērojams lektors – profesionālis PR jomā  Artjoms Kuzņecovs.  
Viņš pastāstīja par savu pieredzi, organizējot NVS visautoritatīvāko un rezultatīvāko jauno rakstnieku konkursa “Nākotnes rakstnieki ” (Writers of the future). Šis konkurss ir lieliska platforma jaunajiem rakstniekiem, kuri izvēlējušies fantastikas žanru, uzsākt savu rakstnieka karjeru. Konkursu 1983. gadā dibināja filozofs L.Rons Habards ar savu draugu un kolēģu rakstnieku Ray Bradbury, Robert A. Heinlein, Frank Herbert, Roger Zelazny atbalstu. NVS šis konkurss ir pazīstams kā konkurss “Jaunā fantastika”.

 

 MG 0167

 

Konferences laikā notika daudz treniņu un praktisku nodarbību, kuras ļāva dalībniekiem iegūt pārliecinošas spējas iegūto zināšanu pielietošanā.

 

 MG 0176

 

 DSC9152

 
Īpašs notikums konferencē bija tradicionālās vakariņas Latvijas Dianētikas centrā.
Pasākums norisinājās dinamiskā un nepiespiestā gaisotnē. Atsauksmēs dalībnieki atzīmēja iegūtās informācijas praktiskumu un vērtību.

 

 


 

KĀDĒĻ CILVĒKI NEPILDA SOLĪJUMUS, PAT TĀDUS, KURUS DOD PAŠI SEV?

 “Jā, es varu neēst vakarā, nedzert, nespēlēt azartspēles”, “Es pirmdien sākšu jaunu dzīvi”, “Tagad es domāšu tikai pozitīvas domas”. “Es viņam pateikšu – nē”. “Es noteikti vienmēr un visur būšu laikā”. Tomēr, kā saka, ar labiem nodomiem ir bruģēts ceļš uz elli. Kādēļ tā notiek? Vai tad dodot solījumu un kaut ko apņemoties, cilvēks jau iepriekš zina, ka neturēs doto vārdu? - Nē. Tajā mirklī, kad solījums tiek dots, cilvēks svēti tic tam, ka spēs solījumu izpildīt.
Jā, dažkārt tiešām notiek brīnums, un apņemšanās tiek pildīta. Tomēr vairumā gadījumu – nē.
Reiz man kāda meitene teica, ka apņemšanos sākt diētu no pirmdienas viņa pilda....līdz nākamajai ēdienreizei.
Palūkosim, kā izskatās situācija realitātē. Piemēram, ar kādu, kurš vēlas uzsākt notievēt. Sieviete, iespējams, veikala uzmērīšanas kabīnē, paskatās spogulī viņai absolūti nepatīk tas, ko viņa redz, un šajā mirklī viņa nolemj, ka ir jānomet svars. Liekas, nu tad tievē, kādas problēmas? Bet nē, izejot no veikala viņa ieiet kafejnīcā iedzert kādu kafijas tasīti, nu, un bulciņu piedevām, tā teikt, aizskalo bēdas. Un pie sevis klusu sevi mierina, vēl pēdējo reizi apēdīšu bulciņu, un tad – viss, āmen. Mājās atnākusi, atsakās no vakariņām, iztur neēšanu kādas pāris dienas, un tad kāda iekšējā balss saka: “Nu un, ka esmu apaļa. Vai tad tādēļ sliktāka? Es varu atļauties būt dabiska. Ja sagribēšu, tad nometīšu svaru.”Protams, iekšejā balss var teikt arī pavisam citas lietas – katram savas, tomēr tas lietas būtību nemaina. Sieviete atkrīt atpakaļ, pārtrauc diētu un metas “atgūt nokavēto”, pie kam šoreiz neapmierinātībai ar savu izskatu klāt pievienojas  vainas apziņa, ka nav turējusi vārdu.
Vai ar jums tā kādreiz ir gadījies?

 

Lasīt tālāk

Kur ir aizrautība un dzirkstošs prieks?

Kuram ir pazīstama sajūta, kad visu dienu ar ragaviņām laidies no kalna, nosalis, sniegā izvārtījis sārtiem vaigiem ienāc mājās un siltumā zem tevis strauji kūst sniegs, veidojot acīm redzami izplūstošu peļķi? Saproti, ka mājinieki ir jau tevi pārgaidījušies, bet tomēr siltums un gandarījums ņem pārsvaru un tu skaidri zini, ka rīt atkal skriesi uz kalniņu, jo tas ir tik jauki? Kurš atpazīst sevi jaunietī, kurš visu nakti ballē dejojis, no rīta, pat negājis gulēt, laicīgi ir darbā, jo nevar taču pievilt komandu?

 

Lasīt tālāk

TRĪS MĪLESTĪBAS VEIDI

Laikam nevienam citam tematam cilvēku dzīvē nav pievērsta tik liela uzmanība kā mīlestībai. Ir taisnība, ka vislielākajā ir vismazāk izpratnes. Un tur, kur ir visneprecīzākie fakti, ir vislielākās nesaskaņas. Tā ir arī ar mīlestību. Nav šaubu, ka mīlestība ir sabojājusi vairāk dzīvju nekā karš un radījusi vairāk laimes nekā visi paradīzes sapņi.
Ir atklāts, ka starp vīrieti un sievieti pastāv trīs mīlestības veidi.

 

Lasīt tālāk

«Jūsu vērtības un mūsdienu pasaule»

Ētika vienkārši sastāv no darbībām, kuras cilvēks veic attiecībā pats pret sevi. Tā ir cilvēka privāta lieta.”

                                                                                              L.Rons Habards “Ievads seantoloģijas ētikā”


Lasīt tālāk

Atmetam lieko!

Gandrīz jebkura problēma darbā un arī ārpus tā rodas emociju un cilvēcisko faktoru dēļ. Kļūda dokumentos, pārprasts rīkojums, slimība, iekārtas vai instrumenta bojājums – vai no tā varēja izvairīties?

Lasīt tālāk

Dzīve un darbs kā spēle

Ir biežidzirdēts teiciens, ka dzīve – tā ir spēle. Populārs ir arī salīdzinājums ar teātri, kurā katrs no mums spēlē kādu lomu. Neretigan, dzirdot šādus apzīmējumus, gribas protestēt, apgalvojot, ka mēs netēlojam, bet esam patiesi.

Lasīt tālāk

Dzirdēt un sadzirdēt nav viens un tas pats

Sarunājoties ar cilvēkiem, dažkārt mums nav tik ļoti svarīgi, lai sarunu biedrs saprot ikkatru vārdu, ko sakām. Nozīmīga ir pati kopā būšana un iespējas izrunāties. Pavisam citādi ir, ja risinām darba jautājumus, uzdodam un saņemam uzdevumus. Tad ir svarīgi, lai teiktaisvai rakstītaistiktu precīzi uztvertsun izpildīts. To taču vēlaskatrs.

Lasīt tālāk

Stress darba vietā

Vārds „stress” ir ienācis latviešu valodā no angļu valodas un nozīmē ir „spriedze”. Ikdienas dzīvē bieži lietojam vārdu „stress”, ar to saprotot tādu emocionālo stāvokli, kad cilvēks izjūt spriedzi, satraukumu vai vēlmi norobežoties un būt vienatnē. Katrā ziņā tas nav optimāls stāvoklis, un cilvēki vēlas no tā atbrīvoties. Dzīve mums sagādā daudz iespēju piedzīvot stresu. Dažkārt cilvēks to izraisa pats, dažkārt apkārtējā vide un cilvēki „parūpējas” par to, lai kādam iestātos stresa stāvoklis.

Lasīt tālāk

Sazināties ar mums

+371 29721471
+371 20039392