Tiem, kuriem ir viss izņemot laimi! uzzināt vairāk

KĀDĒĻ CILVĒKI NEPILDA SOLĪJUMUS, PAT TĀDUS, KURUS DOD PAŠI SEV?

 “Jā, es varu neēst vakarā, nedzert, nespēlēt azartspēles”, “Es pirmdien sākšu jaunu dzīvi”, “Tagad es domāšu tikai pozitīvas domas”. “Es viņam pateikšu – nē”. “Es noteikti vienmēr un visur būšu laikā”. Tomēr, kā saka, ar labiem nodomiem ir bruģēts ceļš uz elli. Kādēļ tā notiek? Vai tad dodot solījumu un kaut ko apņemoties, cilvēks jau iepriekš zina, ka neturēs doto vārdu? - Nē. Tajā mirklī, kad solījums tiek dots, cilvēks svēti tic tam, ka spēs solījumu izpildīt.
Jā, dažkārt tiešām notiek brīnums, un apņemšanās tiek pildīta. Tomēr vairumā gadījumu – nē.
Reiz man kāda meitene teica, ka apņemšanos sākt diētu no pirmdienas viņa pilda....līdz nākamajai ēdienreizei.
Palūkosim, kā izskatās situācija realitātē. Piemēram, ar kādu, kurš vēlas uzsākt notievēt. Sieviete, iespējams, veikala uzmērīšanas kabīnē, paskatās spogulī viņai absolūti nepatīk tas, ko viņa redz, un šajā mirklī viņa nolemj, ka ir jānomet svars. Liekas, nu tad tievē, kādas problēmas? Bet nē, izejot no veikala viņa ieiet kafejnīcā iedzert kādu kafijas tasīti, nu, un bulciņu piedevām, tā teikt, aizskalo bēdas. Un pie sevis klusu sevi mierina, vēl pēdējo reizi apēdīšu bulciņu, un tad – viss, āmen. Mājās atnākusi, atsakās no vakariņām, iztur neēšanu kādas pāris dienas, un tad kāda iekšējā balss saka: “Nu un, ka esmu apaļa. Vai tad tādēļ sliktāka? Es varu atļauties būt dabiska. Ja sagribēšu, tad nometīšu svaru.”Protams, iekšejā balss var teikt arī pavisam citas lietas – katram savas, tomēr tas lietas būtību nemaina. Sieviete atkrīt atpakaļ, pārtrauc diētu un metas “atgūt nokavēto”, pie kam šoreiz neapmierinātībai ar savu izskatu klāt pievienojas  vainas apziņa, ka nav turējusi vārdu.
Vai ar jums tā kādreiz ir gadījies?

 

Lasīt tālāk

Kur ir aizrautība un dzirkstošs prieks?

Kuram ir pazīstama sajūta, kad visu dienu ar ragaviņām laidies no kalna, nosalis, sniegā izvārtījis sārtiem vaigiem ienāc mājās un siltumā zem tevis strauji kūst sniegs, veidojot acīm redzami izplūstošu peļķi? Saproti, ka mājinieki ir jau tevi pārgaidījušies, bet tomēr siltums un gandarījums ņem pārsvaru un tu skaidri zini, ka rīt atkal skriesi uz kalniņu, jo tas ir tik jauki? Kurš atpazīst sevi jaunietī, kurš visu nakti ballē dejojis, no rīta, pat negājis gulēt, laicīgi ir darbā, jo nevar taču pievilt komandu?

 

Lasīt tālāk

TRĪS MĪLESTĪBAS VEIDI

Laikam nevienam citam tematam cilvēku dzīvē nav pievērsta tik liela uzmanība kā mīlestībai. Ir taisnība, ka vislielākajā ir vismazāk izpratnes. Un tur, kur ir visneprecīzākie fakti, ir vislielākās nesaskaņas. Tā ir arī ar mīlestību. Nav šaubu, ka mīlestība ir sabojājusi vairāk dzīvju nekā karš un radījusi vairāk laimes nekā visi paradīzes sapņi.
Ir atklāts, ka starp vīrieti un sievieti pastāv trīs mīlestības veidi.

 

Lasīt tālāk

«Jūsu vērtības un mūsdienu pasaule»

Ētika vienkārši sastāv no darbībām, kuras cilvēks veic attiecībā pats pret sevi. Tā ir cilvēka privāta lieta.”

                                                                                              L.Rons Habards “Ievads seantoloģijas ētikā”


Lasīt tālāk

Atmetam lieko!

Gandrīz jebkura problēma darbā un arī ārpus tā rodas emociju un cilvēcisko faktoru dēļ. Kļūda dokumentos, pārprasts rīkojums, slimība, iekārtas vai instrumenta bojājums – vai no tā varēja izvairīties?

Lasīt tālāk

Dzīve un darbs kā spēle

Ir biežidzirdēts teiciens, ka dzīve – tā ir spēle. Populārs ir arī salīdzinājums ar teātri, kurā katrs no mums spēlē kādu lomu. Neretigan, dzirdot šādus apzīmējumus, gribas protestēt, apgalvojot, ka mēs netēlojam, bet esam patiesi.

Lasīt tālāk

Dzirdēt un sadzirdēt nav viens un tas pats

Sarunājoties ar cilvēkiem, dažkārt mums nav tik ļoti svarīgi, lai sarunu biedrs saprot ikkatru vārdu, ko sakām. Nozīmīga ir pati kopā būšana un iespējas izrunāties. Pavisam citādi ir, ja risinām darba jautājumus, uzdodam un saņemam uzdevumus. Tad ir svarīgi, lai teiktaisvai rakstītaistiktu precīzi uztvertsun izpildīts. To taču vēlaskatrs.

Lasīt tālāk

Stress darba vietā

Vārds „stress” ir ienācis latviešu valodā no angļu valodas un nozīmē ir „spriedze”. Ikdienas dzīvē bieži lietojam vārdu „stress”, ar to saprotot tādu emocionālo stāvokli, kad cilvēks izjūt spriedzi, satraukumu vai vēlmi norobežoties un būt vienatnē. Katrā ziņā tas nav optimāls stāvoklis, un cilvēki vēlas no tā atbrīvoties. Dzīve mums sagādā daudz iespēju piedzīvot stresu. Dažkārt cilvēks to izraisa pats, dažkārt apkārtējā vide un cilvēki „parūpējas” par to, lai kādam iestātos stresa stāvoklis.

Lasīt tālāk

Sazināties ar mums

+371 29721471
+371 20039392