Kas kopīgs Dianētikai ar lielo pavasara tīrīšanu?
Ir pierasts, ka līdz ar pirmajām siltajām dienām, sākas lielā pavasara tīrīšana , kad gribas iztīrīt visus ziemā sakrājušos putekļus, momazgāt logus, izmest nolietotos krāmus, izvēdināt telpas. To darām, lai paplašinātu savu telpu, radītu komfortu.
Taču mūsu mūsu dvēseles pasaulē līdzīgi krāmiem un putekļiem arī sakrājas dzīves sāpes, pārdzīvojumi, stresi, nesaprašana, pašu un tuvinieku slimību, zaudējumu izraisītās negatīvās emocijas.
Kāds tam ir rezultāts? Neplānotas un negaidītas “ķibeles”, slikta pašsajūta un stress – tas ir mazākais, kas var notikt, ja nepievēršam uzmanību dvēseles attīrīšanai. Kā to izdarīt mūsdienu modernajā pasaulē, kad tik daudz laika pavadām darbā, kad visapkārt runā par pozitīvu domāšanu un perfektumu, ka izrādīt vājumu vai nedrošību ir teju vai nepieņemami? Ticīgi cilvēki var aiziet uz baznīcu un gūt dvēseles mierinājumu, bet ko darīt visiem pārējiem?
Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz L. Rona Habarda grāmata “Dianētika: mūsdienu zinātne par garīgo veselību”. Tieši šajā grāmatā ir fiksēts atklājums, ka mūsu prāts sastāv no divām daļām – analītiskā prāta un reaktīvā prāta.
Visa cilvēka dzīves pieredze, ir ierakstīta tādā kā filmas veidā cilvēka prātā.
Katrs dzīves mirklis, kuru cilvēks izdzīvo tiek ierakstīts līdz ar visām sajūtu uztverēm, tādām kā redze, dzirde, tauste, smarža, ķermeņa novietojums un stāvoklis, utt. Teiksim, ģimenes pusdienas. Cilvēks spēj atcerēties, kur tās notika, kas tajās piedalījās, kā bija uzklāts galds, kur atradās katrs no ģimenes locekļiem, ko runāja, kādu ēdienu ēda, kā tas garšoja un kā tas smaržoja. Tāpat ir iespējams atcerēties datumu un laiku, kad bija šis notikums. Tā ir ar katru dzīves mirkli.
Šo prāta daļu, kurā ir atrodami ieraksti, kurus mēs varam viegli atcerēties, sauc par analītisko prātu. To mēs ikdienā lietojam, lai veiktu aprēķinus un pieņemtu lēmumus. Tajā ir uzkrāta visa mūsu dzīves pieredze, kas ir bijusi tādos gadījumos, kad cilvēks ir juties labi, bijis vesels, bez stresa. Analītiskais prāts ir tā prāta daļa, kura analizē, pieņem lēmumus. Ir skaidrs, ka tad, ja šajā prāta daļā nav kādu datu, tos nav iespējams ņemt vērā, izdarot analīzi. Kad cilvēks atrodas labā „kondīcijā”, viņš parasti pieņem pareizus, saprātīgus lēmumus saistībā ar savu dzīvi un darbu, tādus, kas ved uz izdzīvošanu - baudas gūšanu.
Ir arī otra prāta daļa – reaktīvais prāts.
Tur ierakstās viss, kas ar cilvēku notiek sāpju un diskomforta brīžos. Tieši šī prāta daļa izraisa kļūdas, bailes, nedrošību, sliktu noskaņojumu u.tml. Šī prāta daļa liek cilvēkam atteikties no iespējām. Tā kā šeit ieraksti ir veikti tādā brīdī, kad cilvēkam bija slikti, nākotnē cilvēks tiek it kā brīdināts par to, ka līdzīgos apstākļos atkal var būt slikti. Reaktīvais prāts tā ir nosaukts tādēļ, ka tas darbojas uz stimula-reakcijas pamata. Šeit nedarbojas analīze, saprāts. Vienkārši: reakcija – atbilde.
Saprāta mēraukla ir tas, cik lielā mērā cilvēks spēj saskatīt līdzību un atšķirības starp dažādām lietām. Reaktīvais prāts neredz atšķirību, tas vienādo iepriekšējo situāciju ar šodienas situāciju), „domā”, ka tas, kas notiek pašlaik ir turpinājums tam, kas ir bijis kādreiz.
Ar dianētikas metožu palīdzību ir iespējams mazināt tās reaktīvās prāta daļas ietekmi, kura mums paliek nezināma, bet tomēr lielā mērā vada mūsu dzīvi, kurā mēs nesasniedzam mērķus, kura liek mums baidīties, svārstīties, būt neapmierinātiem, vai liek mums izlikties, ka mums „viss ir kārtībā”, kaut gan tā nav).
Sarakstīta 1950. gadā, grāmata “Dianētika: mūsdienu zinātne par garīgo veselību” strauji kļūst populāra. Tā ir līdz šim laikam visplašākā enciklopēdija par prāta darbību, kas domāta ne tikai speciālistiem, bet visplašākajam lasītāju lokam.
Grāmata tulkota vairāk kā 50 valodās un tiek izdota atkal un atkal, lai pasaules iedzīvotājus iepazīstinātu ar šo izcilo darbu.